Kāpēc degviela Luksemburgā ir tik lēta?

Šķērsojiet robežu no Vācijas, Beļģijas vai Francijas uz Luksemburgu, un jūs uzreiz pamanīsiet cenu atšķirību. Benzīns Luksemburgā parasti maksā par 15–25 centiem litrā mazāk nekā kaimiņvalstīs. 50 litru tvertnei tas nozīmē 7,50–12,50 € ietaupījumu — par vienu uzpildi.\n\nTā nav maza atšķirība. Gada laikā ikdienas braucējs, kas uzpilda reizi nedēļā, ietaupa 400–650 € salīdzinājumā ar uzpildi Vācijā vai Beļģijā. Nav brīnums, ka degvielas uzpildes stacijas gar Luksemburgas robežām ir pastāvīgi pārpildītas.

Degvielas cena pie sūkņa sastāv no trim komponentiem: produkta izmaksām (Eiropā aptuveni vienādām, jo tirgojas starptautiskos tirgos), akcīzes nodokļa (fiksēts nodoklis par litru) un PVN.\n\nLuksemburgas stratēģija ir vienkārša: uzturēt akcīzes nodokļus tik zemus, cik ES noteikumi to ļauj. Kamēr Vācija par benzīnu iekasē apmēram 0,65 €/L akcīzes, bet Nīderlande vairāk nekā 0,80 €/L, Luksemburga iekasē tikai aptuveni 0,46 €/L — tuvu ES noteiktajam minimumam.\n\nApvienojumā ar zemāku PVN likmi (17 % pret 19–21 % kaimiņvalstīs) tas rada ievērojamas cenu priekšrocības. Produkta izmaksas ir praktiski identiskas — tā ir tīri nodokļu atšķirība.

Lūk, kas ir ievērojami: aptuveni 75 % no visas Luksemburgā pārdotās degvielas nonāk pie nerezidentiem. Valsts pārdod daudz vairāk degvielas, nekā tās 660 000 iedzīvotāju jebkad varētu patērēt.\n\nTas ir iecerēts. Luksemburga no degvielas pārdošanas gūst ievērojamus nodokļu ieņēmumus — pat ar zemām likmēm milzīgais apjoms gadā ģenerē simtiem miljonu. Tas ir viens no valsts uzticamākajiem ienākumu avotiem.\n\nInteresants fakts: Luksemburga gadā pārdod aptuveni 2,5 miljardus litru degvielas. Ar tikai 660 000 iedzīvotāju tas ir apmēram 3 800 litru uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 5 reizes vairāk nekā ES vidējais rādītājs. Acīmredzami, lielāko daļu patērē vairāk nekā 200 000 pārrobežu darba braucēju un tranzīta satiksme.\n\nValstī uz vienu iedzīvotāju ir vairāk degvielas uzpildes staciju nekā jebkurā citā ES valstī, un lielākā daļa koncentrējas gar robežceļiem un automaģistrālēm.

Šī nodokļu stratēģija ir izraisījusi kritiku. ES lēš, ka Luksemburgas lētās degvielas politika rada aptuveni 3–4 miljonus tonnu papildu CO2 emisiju gadā — jo autobraucēji veic nevajadzīgus apvedceļus, lai lēti uzpildītu.\n\nVides organizācijas jau sen aicina saskaņot ES degvielas nodokļus, lai izbeigtu šo „sacensību uz leju". ES ir noteikusi minimālās akcīzes likmes, taču starpība starp minimālajām un faktiskajām likmēm augstu nodokļu valstīs paliek milzīga.\n\nLuksemburga pakāpeniski ir palielinājusi akcīzes nodokļus — 2023. gadā tā tos paaugstināja par 1 centu litrā. Taču paaugstināšanas temps ir pietiekami lēns, lai saglabātu cenu priekšrocības. Valsts ir iesprūdusi starp vides saistībām un ieņēmumiem, ko ģenerē šī stratēģija.

Vairāki faktori var mazināt Luksemburgas degvielas tūrisma priekšrocības:\n\n- ES centieni ieviest oglekļa robežkorekcijas un minimālo nodokļu saskaņošanu\n- Elektrisko transportlīdzekļu pieaugums (EV nav vajadzīgs Luksemburgas lētais benzīns)\n- Pieaugošs iekšējais un starptautiskais spiediens klimata politikas jomā\n- Pašas Luksemburgas oglekļa neitralitātes mērķi 2050. gadam\n\nTomēr, kamēr akcīzes nodokļi paliek valsts kompetencē un EV vēl nav dominējoši, Luksemburgas lētā degviela turpinās piesaistīt autobraucējus no visas Rietumeiropas. Tas ir mācību grāmatas piemērs nodokļu konkurencei ES — likumīgs, efektīvs un ļoti pretrunīgs.