Kāpēc elektrība Vācijā ir tik dārga?

Vācijas mājsaimniecības pašlaik maksā 43.83 ct/kWh par elektrību (uz 2025-S2), padarot to par dārgāko valsti ES elektrības ziņā. ES vidējais rādītājs ir 25.29 ct/kWh — tas nozīmē, ka vācieši maksā aptuveni 80 % vairāk nekā vidusmēra eiropietis.\n\nLai to labāk saprastu: Vācijas mājsaimniecība, kas gadā patērē 3 500 kWh (valsts vidējais rādītājs), par elektrību maksā aptuveni 1 520 eiro gadā. Tāds pats patēriņš Bulgārijā — lētākajā valstī ar 5.59 ct/kWh — izmaksātu aptuveni 350 eiro. Tā ir vairāk nekā 1 100 eiro starpība gadā.

Mazāk nekā ceturtā daļa no jūsu Vācijas elektrības rēķina iet faktiskajām elektroenerģijas ražošanas izmaksām. Pārējais ir nodokļi, nodevas un tīkla maksas. Lūk, aptuvenā sadalījums:\n\n- Enerģijas ražošana un iepirkums: ~23 % — faktiskās tirgus izmaksas elektroenerģijas ražošanai\n- Tīkla maksas (Netzentgelte): ~24 % — maksas par elektrotīkla uzturēšanu un ekspluatāciju\n- EEG piemaksa un atjaunojamās enerģijas nodevas: ~15 % — finansē vēja, saules un citu atjaunojamo avotu paplašināšanu\n- Elektrības nodoklis (Stromsteuer): ~5 % — vides nodoklis, ieviests 1999. gadā\n- Koncesijas maksas (Konzessionsabgabe): ~5 % — maksātas pašvaldībām par publiskās zemes izmantošanu\n- PVN (Mehrwertsteuer): ~16 % — 19 % PVN tiek piemērots virs visa pārējā\n- Citas piemaksas: ~12 % — jūras vēja nodeva, CHP piemaksa un tml.\n\nGalvenā atziņa: pat ja vairumtirdzniecības elektrības cenas nokristu līdz nullei, Vācijas mājsaimniecības joprojām maksātu vairāk nekā 30 ct/kWh tikai nodokļos un nodevās.

Vācijas vērienīgā enerģētikas pārkārtošana — Energiewende — ir viens no galvenajiem iemesliem augstajām elektrības cenām. Valsts apņēmās pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas (pabeigts 2023. gada aprīlī) un oglēm, vienlaikus plaši paplašinot atjaunojamos avotus. 2025. gadā vairāk nekā 55 % Vācijas elektrības nāk no atjaunojamiem avotiem.\n\nŠī pāreja ir bijusi dārga. EEG piemaksa, kas finansē atjaunojamās enerģijas subsīdijas, savu augstāko līmeni sasniedza 2022. gadā — 6,76 ct/kWh, pirms valdība sāka to subsidēt no federālā budžeta. Lai gan tiešā piemaksa ir samazināta, izmaksas nav pazudušas — tās vienkārši pārceltas uz vispārējo nodokļu slogu.\n\nInteresants fakts: 2024. gada Lieldienu svētdienā Vācija saražoja tik daudz atjaunojamās elektrības, ka vairumtirdzniecības cenas 12 stundas pēc kārtas bija negatīvas. Ražotāji burtiski maksāja, lai atbrīvotos no savas elektrības.

Kontrasts ar kaimiņvalstīm ir pārsteidzošs. Francija maksā aptuveni 30 ct/kWh, pateicoties saviem 56 kodolreaktoriem, kas nodrošina lētu bāzes slodzes elektrību. Nīderlande svārstās ap 20 ct/kWh. Polija, neskatoties uz lielu atkarību no oglēm, maksā aptuveni 18 ct/kWh, pateicoties zemākiem nodokļiem un darbaspēka izmaksām.\n\nGalvenais atšķirības faktors nav enerģijas izmaksas — tas ir nodokļu un nodevu slogs. Vācijā nodokļi un piemaksas veido vairāk nekā 50 % no galīgās cenas. Lielākajā daļā citu ES valstu tie ir 30–40 %. Dānija ir vienīgā valsts, kas tuvojas Vācijas nodokļu slogam, un nav pārsteidzoši, ka tajā ir otra augstākā cena Eiropā.

Vairākas tendences varētu pakāpeniski samazināt Vācijas elektrības cenas:\n\n- Kopš 2023. gada valdība sedz daļu atjaunojamās enerģijas piemaksas no federālā budžeta\n- Augošā atjaunojamās enerģijas jauda nozīmē zemākas vairumtirdzniecības cenas vidējā termiņā (vairāk piedāvājuma, zemākas robežizmaksas)\n- Eiropas elektrības tirgus reforma varētu atsaistīt atjaunojamās elektrības cenas no dārgās gāzes ģenerācijas\n- Tīkla paplašināšana (ziemeļu–dienvidu elektrolīnijas) varētu samazināt pārslodzes izmaksas\n\nTomēr milzīgās investīcijas, kas nepieciešamas enerģētikas pārejai — lēstas 500 miljardu eiro apmērā līdz 2030. gadam — nozīmē, ka strukturāls cenu atvieglojums prasīs gadus. Pašlaik Vācijas mājsaimniecības vislielāko labumu var gūt, pārejot uz dinamiskajiem tarifiem, kas seko vairumtirdzniecības cenām, uzstādot saules paneļus vai vienkārši salīdzinot elektrības piegādātājus.