Atpakaļ

Vairumtirdzniecības cena zonā Čehija

CZ · Day-ahead spot cenas · ENTSO-E

Pašreizējā cena

169.52

EUR/MWh

24h vidēji

144.3

+15.6% vs. vakar

24h min

59.6

24h maks

336.7

AER daļa

16%

Kodolenerģija

41%

Fosilā daļa

40%

Cenu grafiks

Pašreizējais enerģijas miks

Kodolenerģija: 40.7% (3,866 MW)
Lignīts: 30% (2,848 MW)
Dabasgāze: 9.6% (914 MW)
Saules: 8.8% (835 MW)
Biomasa: 2.9% (276 MW)
Citi AER: 2.8% (266 MW)
Sūkņu: 2.6% (246 MW)
Cits: 0.7% (71 MW)
Upes: 0.5% (48 MW)
Vēja (sauszemes): 0.5% (46 MW)
Akmeņogles: 0.4% (34 MW)
Atkritumi: 0.3% (29 MW)
Rezervuāra: 0.2% (16 MW)
Nafta: 0% (3 MW)
Kodolenerģija40.7%
Lignīts30%
Dabasgāze9.6%
Saules8.8%
Biomasa2.9%
Citi AER2.8%
Sūkņu2.6%
Cits0.7%
Upes0.5%
Vēja (sauszemes)0.5%
Akmeņogles0.4%
Atkritumi0.3%
Rezervuāra0.2%
Nafta0%

Total: 9.5 GW

Pašreizējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena zonā Čehija ir 169.52 EUR/MWh (16.95 ct/kWh). Pēdējās 24 stundās cenas svārstījās no 59.6 līdz 336.7 EUR/MWh, ar vidējo cenu 144.3 EUR/MWh.

Elektroenerģijas ražošanu zonā Czechia šobrīd veido 16% atjaunīgo avotu, 41% kodolenerģijas un 40% fosilā kurināmā. Ražošanas struktūra tieši ietekmē vairumtirdzniecības cenas — stundās ar lielu vēja un saules izstrādi cenas parasti ir zemākas, savukārt gāzes staciju darbība pīķa stundās tās paaugstina.

FAQ

Kāpēc vairumtirdzniecības cenas mainās katru stundu?
Elektroenerģiju lielos apjomos nav iespējams ekonomiski uzglabāt, tāpēc piedāvājumam reāllaikā jāatbilst pieprasījumam. Katrā stundā ir citādāki apstākļi: naktī patēriņš ir zems, bet rīta un vakara pīķos – augsts. Saules izstrāde pīķi sasniedz pusdienlaikā, vējš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Cena atspoguļo šo stundas līdzsvaru — ja piedāvājums ir bagātīgs (saulaina pusdiena, spēcīgs vējš), cenas krīt. Ja pīķa patēriņu jāsedz gāzes stacijām, cenas strauji ceļas. Tāpēc vienā dienā vērojamas tik izteiktas svārstības.
Kas tieši ietekmē cenu šajā tirdzniecības zonā?
Katrai tirdzniecības zonai ir sava cena, kuras pamatā ir vietējais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un starpsavienojumu jauda ar kaimiņu zonām. Šīs zonas galvenie faktori ir: uzstādītā ražošanas jauda (saule, vējš, kodolenerģija, gāze, hidroenerģija), laikapstākļi, kas ietekmē atjaunīgo avotu izstrādi, patēriņa modeļi (rūpnieciskā darbība, apkures/dzesēšanas vajadzības), pieejamā importa/eksporta jauda pa pārrobežu starpsavienojumiem un kurināmā cenas (īpaši dabasgāzes, kas bieži nosaka robežcenu).
Vai patērētāji var gūt labumu no zemām vairumtirdzniecības cenām?
Jā, aizvien vairāk. Daudzas Eiropas valstis šobrīd piedāvā dinamiskus elektroenerģijas tarifus, kas vairumtirdzniecības cenu nodod tieši patērētājam (pieskaitot tīkla maksu un nodokļus). Dienās ar negatīvām vairumtirdzniecības cenām dinamisko tarifu patērētāji faktiski var saņemt samaksu par elektrības patēriņu. Tomēr lielākā daļa mājsaimniecību joprojām lieto fiksētas cenas līgumus, kuros vairumtirdzniecības cena ietekmē tikai netieši un ar kavēšanos — parasti caur tirgotāja gada cenu korekcijām.

Avots: ENTSO-E · Atjaunināts katru stundu