Atpakaļ

Vairumtirdzniecības cena zonā Dānija (West)

DK1 · Day-ahead spot cenas · ENTSO-E

Pašreizējā cena

124.97

EUR/MWh

24h vidēji

80.0

+13.3% vs. vakar

24h min

-31.5

24h maks

180.1

AER daļa

97%

Kodolenerģija

0%

Fosilā daļa

1%

Cenu grafiks

Pašreizējais enerģijas miks

Vēja (sauszemes): 52.7% (2,219 MW)
Vēja (jūras): 30.3% (1,275 MW)
Biomasa: 13.9% (583 MW)
Atkritumi: 1.9% (79 MW)
Dabasgāze: 1.2% (50 MW)
Nafta: 0.1% (3 MW)
Akmeņogles: 0% (0 MW)
Vēja (sauszemes)52.7%
Vēja (jūras)30.3%
Biomasa13.9%
Atkritumi1.9%
Dabasgāze1.2%
Nafta0.1%
Akmeņogles0%

Total: 4.2 GW

Pašreizējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena zonā Dānija (West) ir 124.97 EUR/MWh (12.50 ct/kWh). Pēdējās 24 stundās cenas svārstījās no -31.5 līdz 180.1 EUR/MWh, ar vidējo cenu 80.0 EUR/MWh.

Elektroenerģijas ražošanu zonā Denmark West šobrīd veido 97% atjaunīgo avotu, 0% kodolenerģijas un 1% fosilā kurināmā. Ražošanas struktūra tieši ietekmē vairumtirdzniecības cenas — stundās ar lielu vēja un saules izstrādi cenas parasti ir zemākas, savukārt gāzes staciju darbība pīķa stundās tās paaugstina.

FAQ

Kāpēc vairumtirdzniecības cenas mainās katru stundu?
Elektroenerģiju lielos apjomos nav iespējams ekonomiski uzglabāt, tāpēc piedāvājumam reāllaikā jāatbilst pieprasījumam. Katrā stundā ir citādāki apstākļi: naktī patēriņš ir zems, bet rīta un vakara pīķos – augsts. Saules izstrāde pīķi sasniedz pusdienlaikā, vējš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Cena atspoguļo šo stundas līdzsvaru — ja piedāvājums ir bagātīgs (saulaina pusdiena, spēcīgs vējš), cenas krīt. Ja pīķa patēriņu jāsedz gāzes stacijām, cenas strauji ceļas. Tāpēc vienā dienā vērojamas tik izteiktas svārstības.
Kas tieši ietekmē cenu šajā tirdzniecības zonā?
Katrai tirdzniecības zonai ir sava cena, kuras pamatā ir vietējais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un starpsavienojumu jauda ar kaimiņu zonām. Šīs zonas galvenie faktori ir: uzstādītā ražošanas jauda (saule, vējš, kodolenerģija, gāze, hidroenerģija), laikapstākļi, kas ietekmē atjaunīgo avotu izstrādi, patēriņa modeļi (rūpnieciskā darbība, apkures/dzesēšanas vajadzības), pieejamā importa/eksporta jauda pa pārrobežu starpsavienojumiem un kurināmā cenas (īpaši dabasgāzes, kas bieži nosaka robežcenu).
Vai patērētāji var gūt labumu no zemām vairumtirdzniecības cenām?
Jā, aizvien vairāk. Daudzas Eiropas valstis šobrīd piedāvā dinamiskus elektroenerģijas tarifus, kas vairumtirdzniecības cenu nodod tieši patērētājam (pieskaitot tīkla maksu un nodokļus). Dienās ar negatīvām vairumtirdzniecības cenām dinamisko tarifu patērētāji faktiski var saņemt samaksu par elektrības patēriņu. Tomēr lielākā daļa mājsaimniecību joprojām lieto fiksētas cenas līgumus, kuros vairumtirdzniecības cena ietekmē tikai netieši un ar kavēšanos — parasti caur tirgotāja gada cenu korekcijām.

Avots: ENTSO-E · Atjaunināts katru stundu