Vairumtirdzniecības cena zonā Norvēģija (Kristiansand)
NO2 · Day-ahead spot cenas · ENTSO-E
Pašreizējā cena
149.60
EUR/MWh
24h vidēji
125.9
+6.8% vs. vakar
24h min
64.0
24h maks
159.6
AER daļa
100%
Kodolenerģija
0%
Fosilā daļa
0%
Cenu grafiks
Pašreizējais enerģijas miks
Rezervuāra: 91.6% (5,737 MW)
Upes: 7.8% (486 MW)
Vēja (sauszemes): 0.4% (26 MW)
Atkritumi: 0.2% (10 MW)
Dabasgāze: 0.1% (4 MW)
Vēja (jūras): 0% (1 MW)
Rezervuāra91.6%
Upes7.8%
Vēja (sauszemes)0.4%
Atkritumi0.2%
Dabasgāze0.1%
Vēja (jūras)0%
Total: 6.3 GW
Pašreizējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena zonā Norvēģija (Kristiansand) ir 149.60 EUR/MWh (14.96 ct/kWh). Pēdējās 24 stundās cenas svārstījās no 64.0 līdz 159.6 EUR/MWh, ar vidējo cenu 125.9 EUR/MWh.
Elektroenerģijas ražošanu zonā Norway Kristiansand šobrīd veido 100% atjaunīgo avotu, 0% kodolenerģijas un 0% fosilā kurināmā. Ražošanas struktūra tieši ietekmē vairumtirdzniecības cenas — stundās ar lielu vēja un saules izstrādi cenas parasti ir zemākas, savukārt gāzes staciju darbība pīķa stundās tās paaugstina.
FAQ
Kāpēc vairumtirdzniecības cenas mainās katru stundu?
Elektroenerģiju lielos apjomos nav iespējams ekonomiski uzglabāt, tāpēc piedāvājumam reāllaikā jāatbilst pieprasījumam. Katrā stundā ir citādāki apstākļi: naktī patēriņš ir zems, bet rīta un vakara pīķos – augsts. Saules izstrāde pīķi sasniedz pusdienlaikā, vējš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Cena atspoguļo šo stundas līdzsvaru — ja piedāvājums ir bagātīgs (saulaina pusdiena, spēcīgs vējš), cenas krīt. Ja pīķa patēriņu jāsedz gāzes stacijām, cenas strauji ceļas. Tāpēc vienā dienā vērojamas tik izteiktas svārstības.
Kas tieši ietekmē cenu šajā tirdzniecības zonā?
Katrai tirdzniecības zonai ir sava cena, kuras pamatā ir vietējais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un starpsavienojumu jauda ar kaimiņu zonām. Šīs zonas galvenie faktori ir: uzstādītā ražošanas jauda (saule, vējš, kodolenerģija, gāze, hidroenerģija), laikapstākļi, kas ietekmē atjaunīgo avotu izstrādi, patēriņa modeļi (rūpnieciskā darbība, apkures/dzesēšanas vajadzības), pieejamā importa/eksporta jauda pa pārrobežu starpsavienojumiem un kurināmā cenas (īpaši dabasgāzes, kas bieži nosaka robežcenu).
Vai patērētāji var gūt labumu no zemām vairumtirdzniecības cenām?
Jā, aizvien vairāk. Daudzas Eiropas valstis šobrīd piedāvā dinamiskus elektroenerģijas tarifus, kas vairumtirdzniecības cenu nodod tieši patērētājam (pieskaitot tīkla maksu un nodokļus). Dienās ar negatīvām vairumtirdzniecības cenām dinamisko tarifu patērētāji faktiski var saņemt samaksu par elektrības patēriņu. Tomēr lielākā daļa mājsaimniecību joprojām lieto fiksētas cenas līgumus, kuros vairumtirdzniecības cena ietekmē tikai netieši un ar kavēšanos — parasti caur tirgotāja gada cenu korekcijām.
Avots: ENTSO-E · Atjaunināts katru stundu