Vairumtirdzniecības cena zonā Vācija/Luksemburga
DE-LU · Day-ahead spot cenas · ENTSO-E
Pašreizējā cena
169.52
EUR/MWh
24h vidēji
140.2
+16.9% vs. vakar
24h min
45.0
24h maks
339.6
AER daļa
52%
Kodolenerģija
0%
Fosilā daļa
38%
Cenu grafiks
Pašreizējais enerģijas miks
Lignīts: 19.3% (9,757 MW)
Saules: 18.6% (9,388 MW)
Vēja (sauszemes): 17.2% (8,691 MW)
Dabasgāze: 10.5% (5,322 MW)
Sūkņu: 8.1% (4,094 MW)
Biomasa: 7.8% (3,955 MW)
Akmeņogles: 7.2% (3,654 MW)
Vēja (jūras): 4.8% (2,445 MW)
Upes: 2.8% (1,425 MW)
Atkritumi: 1.6% (830 MW)
Rezervuāra: 0.8% (389 MW)
Nafta: 0.8% (381 MW)
Ogļu gāze: 0.5% (274 MW)
Lignīts19.3%
Saules18.6%
Vēja (sauszemes)17.2%
Dabasgāze10.5%
Sūkņu8.1%
Biomasa7.8%
Akmeņogles7.2%
Vēja (jūras)4.8%
Upes2.8%
Atkritumi1.6%
Rezervuāra0.8%
Nafta0.8%
Ogļu gāze0.5%
Total: 50.6 GW
Pašreizējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena zonā Vācija/Luksemburga ir 169.52 EUR/MWh (16.95 ct/kWh). Pēdējās 24 stundās cenas svārstījās no 45.0 līdz 339.6 EUR/MWh, ar vidējo cenu 140.2 EUR/MWh.
Elektroenerģijas ražošanu zonā Germany/Luxembourg šobrīd veido 52% atjaunīgo avotu, 0% kodolenerģijas un 38% fosilā kurināmā. Ražošanas struktūra tieši ietekmē vairumtirdzniecības cenas — stundās ar lielu vēja un saules izstrādi cenas parasti ir zemākas, savukārt gāzes staciju darbība pīķa stundās tās paaugstina.
FAQ
Kāpēc vairumtirdzniecības cenas mainās katru stundu?
Elektroenerģiju lielos apjomos nav iespējams ekonomiski uzglabāt, tāpēc piedāvājumam reāllaikā jāatbilst pieprasījumam. Katrā stundā ir citādāki apstākļi: naktī patēriņš ir zems, bet rīta un vakara pīķos – augsts. Saules izstrāde pīķi sasniedz pusdienlaikā, vējš mainās atkarībā no laikapstākļiem. Cena atspoguļo šo stundas līdzsvaru — ja piedāvājums ir bagātīgs (saulaina pusdiena, spēcīgs vējš), cenas krīt. Ja pīķa patēriņu jāsedz gāzes stacijām, cenas strauji ceļas. Tāpēc vienā dienā vērojamas tik izteiktas svārstības.
Kas tieši ietekmē cenu šajā tirdzniecības zonā?
Katrai tirdzniecības zonai ir sava cena, kuras pamatā ir vietējais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un starpsavienojumu jauda ar kaimiņu zonām. Šīs zonas galvenie faktori ir: uzstādītā ražošanas jauda (saule, vējš, kodolenerģija, gāze, hidroenerģija), laikapstākļi, kas ietekmē atjaunīgo avotu izstrādi, patēriņa modeļi (rūpnieciskā darbība, apkures/dzesēšanas vajadzības), pieejamā importa/eksporta jauda pa pārrobežu starpsavienojumiem un kurināmā cenas (īpaši dabasgāzes, kas bieži nosaka robežcenu).
Vai patērētāji var gūt labumu no zemām vairumtirdzniecības cenām?
Jā, aizvien vairāk. Daudzas Eiropas valstis šobrīd piedāvā dinamiskus elektroenerģijas tarifus, kas vairumtirdzniecības cenu nodod tieši patērētājam (pieskaitot tīkla maksu un nodokļus). Dienās ar negatīvām vairumtirdzniecības cenām dinamisko tarifu patērētāji faktiski var saņemt samaksu par elektrības patēriņu. Tomēr lielākā daļa mājsaimniecību joprojām lieto fiksētas cenas līgumus, kuros vairumtirdzniecības cena ietekmē tikai netieši un ar kavēšanos — parasti caur tirgotāja gada cenu korekcijām.
Avots: ENTSO-E · Atjaunināts katru stundu